Egoisms

Vikipēdijas lapa

Egoisms ir pārmērīga iedomība un lepnums. Tas ir saistīts ar narcismu un patmīlību.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latīņu vārds "ego", kas nozīmē Es.

Formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termini "egoisms" un "pašcildināšana" var attiekties arī uz:

  • pašcildināšana, ir pārmērīga vai pārspīlēta tieksme sevi atzīt par vissvarīgāko,
  • solipsisms, ticība, ka tikai savām domām un apziņai var uzticēties , ka tikai tā pastāv un ka tikai viņa pieredze ir reāla,
  • individuālais anarhisms, ir anarhijas forma , tā aizsācējs ir Makss Štirners,
  • egocentrisms, kad cilvēks pavisam ignorē citu cilvēku vajadzības un intereses.

Filozofi kas izstrādāja filozofisko sistēmu egoisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Altruisms, ir nesavtīga rīcība citu labā, nedomājot par savu labumu
  • Apgaismotā savtība, filozofijas ētika kas nosaka, ka personām, kas darbojas, lai sekmētu citu dalībvalstu intereses (vai intereses grupas vai grupām, pie kurām tie pieder), galu galā kalpo savu pašu interesēm.
  • Individuālisms, koncentrēšanās uz individuālajām vajadzībām, nevis sabiedrības
  • Individuālais anarhisms, anarhisms, kas ir augstākā vara priekš indivīda
  • Manipulators, tendence maldināt un manipulēt ar citiem, par personīgo labumu
  • Objektīvisms (Aina Renda), filozofiska sistēma, kas balstās uz Ainas Rendas rakstiem, kuros tiek atbalstīta patmīlība
  • Egoisms, apzīmē to, ka priekšroka dota domām vai darbiem par sevi, proti, pašu intereses ir galvenās un/vai pārspīlētas rūpes par sevi
  • Pašintereses, nievājošs termins, kas attiecas uz jebkuru filozofiju, doktrīnu, vai tendenci, kas aizstāv tieši egoistiskus principus kā vēlamus
  • Suiteisms, pārliecība par sevi ,ka esi kā dievība